Search results for "Ģimenes ārsts"
showing 8 items of 8 documents
Dzemdes kakla vēža skrīninga programmas efektivitāte Latvijā un ģimenes ārsta loma skrīninga programmas īstenošanā
2017
Problēmas būtība. Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais biežākais vēzis sievietēm Pasaulē, piektais biežākais Latvijā. Turklāt, tas ir ceturtais biežākais nāves iemesls no kopējā vēžu skaita Pasaulē un Latvija starp Eiropas valstīm dzemdes kakla vēža nāves statistikā aizņem sesto vietu. Šie augstie rādītāji parāda, ka dzemdes kakla vēža skrīninga programma Latvijā nav augsti efektīva un prasa vairāk pētījumu. Pētījuma mērķis. Pamatojoties uz Latvijas pacienšu un ģimenes ārstu populācijas anketēšanas rezultātiem un salīdzinot ar citu valstu pētījumiem, izvērtēt dzemdes kakla vēža skrīninga efektivitāti Latvijā un ģimenes ārstu lomu un iesaistīšanos skrīninga programmas īstenošanā. Materiāli un me…
Kolorektālā vēža skrīninga atsaucību veicinošie faktori ģimenes ārsta praksē
2020
Aktualitāte.Kolorektālais vēzis (KRV) jeb zarnu vēzis ir plaši sastopams ne tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē. Globāli tas ir otrs biežāk diagnosticētais vēzis un mirstības ziņā KRV ierindojas 3.vietā. 2018. gadā visā pasaulē tika diagnosticēti 1,8 miljoni kolorektālā vēža gadījumu, un 861,000 pacientu miruši vēža dēļ, balstoties uz Pasaules Veselības Organizācijas GLOBOCAN datiem. 2019.gadā tikai 15% no Latvijas mērķa grupas iedzīvotājiem veikuši KRV skrīningu. Darba mērķis ir noskaidrot motivējošos faktorus, kuri veicinājuši iedzīvotājus piedalīties valsts organizētā kolorektālā vēža skrīninga programmā. Materiāli un metodes. Tika izveidota neanonīma, pašaizpildāma, papīra formātā anket…
Indikācijas Helicobacter pylori eradikācijas terapijai
2015
H.pylori infekcija izraisa gastrointestinālas un ar kuņģa zarnu traktu nesaistītas saslimšanas. Latvijā H.pylori inficētība – 79%. Eradikācijai izstrādātās vadlīnijas nosaka, kuru indikāciju dēļ ir veicama eradikācijas terapija. Pētījumā iesaistīti 412 pacienti, kas tika anketēti, ierodoties uz eradikācijas terapijas kontroli. Eradikācijas terapija nozīmēta pacientiem ar kopumā 12 dažādām indikācijām. Vairumā gadījumu indikācijas bija atbilstošas vadlīniju prasībām. Neapstiprinātās indikācijas sastāda 9% no kopējo gadījumu skaita. Augstākā neapstiprināto indikāciju proporcija bija dermatologiem, kas būtiski pārsniedza šādu indikāciju proporciju ģimenes ārstiem un gastroenterologiem. Kopumā …
Ģimenes ārstu nozīmētās H.Pylori eradikācijas shēmas, to atbilstība vadlīnijām, indikācijām un efektivitāte
2015
H.pylori ir patogēna baktērija, kas kolonizē kuņģa gļotādu. H.pylori eradikācija potenciāli var pasargāt no kuņģa vēža. Māstrihtas vadlīnijas IV nosaka, H.pylori eradikācijas terapiju veikt pacientiem ar noteiktām indikācijām. Pētījumā analizēta ģimenes ārstu nozīmēto eradikācijas terapijas kursu efektivitāte un tā atbilstība vadlīnijām. Analīzē izmantoti dati par 412 pacientiem, kuri ieradušies uz eradikācijas terapijas kursa kontroli. Analīze veikta gan pēc pirmreizēja, gan atkārtota eradikācijas kursa. Kopumā tika analizēti 427 eradikācijas terapijas kursi, 224 no tiem, bija ģimenes ārstu nozīmēti. Sekmīga ģimenes ārstu nozīmētā terapija bija 170 (75.9%) gadījumos, pirmreizēji nozīmētas …
H.Pylori eradikācijas shēmas un to efektivitāte Latvijas ģimenes ārstu un gastroenterologu praksēs no 2013. līdz 2018. gadam
2019
H. pylori ir baktērija, kas kolonizē kuņģa gļotādu. H. pylori esamība kuņģa gļotādā var progresēt līdz smagām kuņģa-zarnu trakta slimībām, sākot no hroniska gastrīta un peptiskajām čūlām līdz pat ļaundabīgiem audzējiem, tāpēc ir svarīgi to izskaust. Latvijā eradikācijas terapiju nosaka Eiropā pieņemtās V Māstrihtas vadlīnijas. Darba mērķis bija salīdzināt ģimenes ārstu un gastroenterologu nozīmēto eradikācijas kursu efektivitāti un atbilstību vadlīnijām. Pētījumā piedalījās 828 pacienti, bet nozīmēto eradikāciju terapijas kursu skaits bija 922. Kopējā ārstu eradikāciju terapijas kursu efektivitāte – 74,95%, gastroenterologu – 85,71%, bet ģimenes ārstu – 72,77%, tas ir zem minimālās efektivi…
Pacientu līdzestība sirds mazspējas ārstēšanā ģimenes ārstu praksē
2019
KOPSAVILKUMS Problēmas būtība. Sirds mazspēja ir nopietna hroniska slimība, kura ir aktuāla arī Latvijā. Sirds mazspēja ir saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, kā arī ar augstu saslimstību un mirstību. Sirds mazspējas ārstēšanā ietilpst plašs pasākumu komplekss, kas ir atkarīgs ne tikai no veselības aprūpes speciālista, bet arī no paša pacienta. Lai realizētu ārstēšanas procesu kopumā un panāktu labākus rezultātus, ir jābūt pacientu līdzestībai. Lielākā pacientu daļa neievēro ārsta rekomendācijas un veselīgu dzīvesveidu. Ir arī gadījumi, kad pacienti ar sirds mazspējas agrīniem simptomiem neapmeklē primārās aprūpes speciālistus, ģimenes ārstus. Tas savukārt noved pie slimības attīstības ar …
Ģimenes ārsta prakses iespējas mazināt slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļu noslodzi. Latvijas veselības norēķinu sistēmas datu analīze un gadījum…
2018
Problēmas būtība. Latvijā, kā arī vairākās valstīs, ir augsts procenta skaits pacientu, kas bez ģimenes ārsta palīdzības paši vēršas pie neatliekamas medicīnas speciālistiem. Rodas jautājums, kā ģimenes ārsts var palīdzēt samazināt neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta noslodzi? No otras puses, vislielākais ambulatoro apmeklējumu īpatsvars ir pie primārās veselības aprūpes - ģimenes ārsta (tajā skaitā pie pediatra), kas sastāda 61,98 %.Veiktie pētījumi liecina, ka neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta pārslodze un ilgās gaidīšanas rindas pie ģimenes ārsta paaugstina izmaksas veselības aprūpēs sistēmā. Tā ir svarīga problēma, jo visā pasaulē veselības aprūpes izdevumi ir daļa no ie…
Rīcībspējas pielietošana ģimenes ārsta vizītes laikā: bēgļu pieredze Rīgā, Latvijā
2018
Bakalaura darbs „Rīcībspējas pielietošana ģimenes ārsta vizītes laikā: bēgļu pieredze Rīgā, Latvijā”, apraksta bēgļu komunikāciju ar viņu ģimenes ārstiem. Pētījuma mērķis ir atklāt, kā caur ģimenes ārsta pakalpojumu pacienti iepriekš nepazīstamā medicīnas sistēmā iegūst prasmes risināt savas veselības problēmas. Pētījums ir strukturēts četrās nodaļās. Pirmā nodaļa kontekstualizē pētījumu un veido teorētisko pamatu datu analīzei. Metodoloģijas daļa apraksta pētījuma procesu lauka darba gaitā. Tam seko analīze par apkopotajiem datiem. Pēdējā daļa ir kopsavilkums, kas izvērtē pētījumu, un sniedz ieteikumus līdzīgu pētījumu realizācijai.